...tas ka Norvēģijā nevar nopirkt īstu rupjmaizi mani nemaz
neuztrauc, galvenais, ka var nopirkt rudzu miltus....
Sākšu ar to, ka es nekad nemetu ārā maizīti, tas ir pāri maniem spēkiem – maizīte ir svēta..... Līdz ar to visi palikušie sakaltušie galiņi, šķēlītes, puskumosiņi tiek samalti un man mājās vienmēr ir pašas gatavota rīvmaize. Maizes cepšanai izmantoju rīvmaizi (parasti samalta tiek rudzu vai graudu maize, jo baltmaizi ģimenē praktiski neēdam, tikai pa svētkiem) ...proporcijas – ui, nejautā – visu taisu
uz izjūtām... citreiz kukulītis lielāks, citreiz – mazāks.... rosības secība tāda – rīvmaizi apleju ar drusku kefīra vai silta ūdens, pievienoju cukuru, sāli, sēkliņas, graudiņus, ķimenes, atstāju izmirkt uz stundām divām... ...pēc – pievienoju ieraugu vai atdzīvinātu raugu, rudzu miltus (ar miltiem var eksperimentēt, ja pievienosi arī kviešu miltus sanāks saldskābmaize) ...maizi mīca , konsistencei jābūt gana blīvai un NEūdeņainai , lai nav mitra izcepoties... (ļoti līp pie rokām), raudzē stundu... mitram rokām veido kukulīti un raudzē vēl stundu... liek 180-200 grādos cepeškrāsnī.... (apmēram stunda i jācep - atkarīgs no tā cik liels kukulītis...) maizīte gatava, kad pieklauvējot atskan dobja skaņa , ja nav dobja, tad vidus būs ķēpīgi mīksts (ūdens par daudz pielikts, vai respektīvi milti par maz, vai cepta par maz..... es saku, man ta ir gadījies pirmās reizes... ...ja tā sanāk, tad vēlāk maizi griežot un ēdot, noder tosters, tas apgrauzdē sķēlīti un ir ok... ) ....nebaidies maizi cept tumši brūnu (gandrīz melnu).... labāk tā, nekā kad vidus paliek mīksts... kad maizīte gatava to apslaka ar ūdeni un ietin dvielī – ļauj atpūsties .... es parasti cepu vakarā un nakti atļauju atpūsties..... Lai veicas!!!!
Sākšu ar to, ka es nekad nemetu ārā maizīti, tas ir pāri maniem spēkiem – maizīte ir svēta..... Līdz ar to visi palikušie sakaltušie galiņi, šķēlītes, puskumosiņi tiek samalti un man mājās vienmēr ir pašas gatavota rīvmaize. Maizes cepšanai izmantoju rīvmaizi (parasti samalta tiek rudzu vai graudu maize, jo baltmaizi ģimenē praktiski neēdam, tikai pa svētkiem) ...proporcijas – ui, nejautā – visu taisu
uz izjūtām... citreiz kukulītis lielāks, citreiz – mazāks.... rosības secība tāda – rīvmaizi apleju ar drusku kefīra vai silta ūdens, pievienoju cukuru, sāli, sēkliņas, graudiņus, ķimenes, atstāju izmirkt uz stundām divām... ...pēc – pievienoju ieraugu vai atdzīvinātu raugu, rudzu miltus (ar miltiem var eksperimentēt, ja pievienosi arī kviešu miltus sanāks saldskābmaize) ...maizi mīca , konsistencei jābūt gana blīvai un NEūdeņainai , lai nav mitra izcepoties... (ļoti līp pie rokām), raudzē stundu... mitram rokām veido kukulīti un raudzē vēl stundu... liek 180-200 grādos cepeškrāsnī.... (apmēram stunda i jācep - atkarīgs no tā cik liels kukulītis...) maizīte gatava, kad pieklauvējot atskan dobja skaņa , ja nav dobja, tad vidus būs ķēpīgi mīksts (ūdens par daudz pielikts, vai respektīvi milti par maz, vai cepta par maz..... es saku, man ta ir gadījies pirmās reizes... ...ja tā sanāk, tad vēlāk maizi griežot un ēdot, noder tosters, tas apgrauzdē sķēlīti un ir ok... ) ....nebaidies maizi cept tumši brūnu (gandrīz melnu).... labāk tā, nekā kad vidus paliek mīksts... kad maizīte gatava to apslaka ar ūdeni un ietin dvielī – ļauj atpūsties .... es parasti cepu vakarā un nakti atļauju atpūsties..... Lai veicas!!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru